Bez dabas veel miila un naave ir Esenbergju Jaanja dzejas temati. Savu skumjo muuzhu dzejnieks vislabaak izteicis shaadaas rindaas:

man akmeni uz kapa
un krustu nelieciet
tik mazaas, vieglaas pukjes
tur virsuu uzstaadiet

jo visu muuzhu nesu
es gruutu krustu gan
lai mazaakais peec naaves
tad viegli buutu man