Domāju, ka ir tā - iekāpsi politikā un Tevi uzreiz piespiedīs sadarboties. Ja tā ir, tad patreiz vienīgais veids kā kaut ko darīt valsts iedzīvotāju labā ir ņemt sev tikai tik, cik nepieciešams tam, lai tie, kas Tevi piespiež sadarboties domātu, ka Tu neesi pret viņiem, bet vienlaikus aktīvi strādāt valsts attīstīšanas virzienā. Dilemma ir tāda, ka tikko Tu esi paņēmis vienalga cik maz, tā Tu esi īsā pavadā, un Tevi ar to var sabiedrības acīs kompromitēt. Un tad ar skaisto mērķi ir cauri un jāsāk balsot pret sirdsapziņu. Bet ja neņemsi vispār, Tevi, iespējams, izēdīs. Tātad - kamēr būs spēcīga atkarība no šādas sistēmas, tikmēr normāla risinājuma nebūs. Bet šķiet, ka kaut kas jau mazliet mainās uz labo pusi.

Manuprāt būtu normāli, ja Saeimai algas maksātu procentos no IKP. Tad neviens nebūtu ieinteresēts zagt tā pavisam melni un visi skatītos viens otram uz pirkstiem. Būtu ieinteresēti attīstīt mazos un vidējos uzņēmumus, stimulēt eksportu, sakārtot muitu un nodokļu sistēmu, zinātni, izglītību. Ja varējām ieviest tādu atjautīgu risinājumu kā otrā līmeņa pensijas, varam mierīgi izcelties arī ar šādu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gudrs ziķeris ;))
Daudzi liek cerības uz šo gadu, vēlēšanas..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cerēt ir naivi un nepieciešami. Pagaidām šķiet, ka vislabāk darbojas stimulējošie faktori no vecās Eiropas, kā arī ekonomiskā bēgšana. Šādos apstākļos es ceru pat ar diezgan lielu pārliecību. Tad jau redzēsim.

(Reply to this) (Parent)

saeimas algas ir procentos no vidējās tautsaimniecībā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pārāk vājš stimuls. Vajag tādas, kas attiecībā pret IKP ir apgriezti proporcionālas progresīvajam nodoklim, ja tādu beidzot ieviesīs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pārāk sarežģītas formulas arī neder stimulam

(Reply to this) (Parent)