Tradīcijas veidojas no vajadzības izcelt un nostiprināt apstākļu veidoto regulāro vajadzību pēc dzīvesziņas, kas ietver manuprāt klasisku četrinieku - darbs, izklaide, sadzīve un ģimene. Tradīciju kopums ir kā viedu zināšanu metabāze. Tā mainās līdzi apstākļiem un lēnītēm iztālēm seko apstākļu maiņai pakārtotajām apziņas mikrorevolūcijām. Tradīcijas vienmēr atpaliek no apstākļiem, jo tās tiek uzturētas ar zināmu intimitāti un reizē pietāti kā stabilitātes pamatvērtību sistēma, kas palīdzējusi ja ne pašiem tad vismaz senčiem grūtos laikos saglabāt cilvēcīgu sevi, skaidro saprātu un varbūt arī mantu un labklājību. Tradīcijas apsteidz apstākļus tikai gadījumos, kad kopā ar svešu mikroiekārtu tiek uzspiestas. Varbūt uzspiestās nemaz arī nav sliktas, bet ja tās ir balstītas uz stipri atšķirīgiem apstākļiem un pieredzi, tad, kā jau sveša intimitāte, tā uzspiesta izraisa riebumu. Ja gribi ieviest savu tradīciju, dari to pamazām un atrodi tai labu pamatojumu.

Ja ir ļoti liela nepieciešamība, birojā noteikti var nokniebties arī ar Vendenes ūdens automātu. Es gan relaksācijā dotu priekšroku infrasarkano staru pirtij. Teiksim, 3-5 vietīga tāda pirts, kurā kopā ar kolēģiem uzliekam video brillītes, kurās rādās varavīksnes, hameleoni un Devids Bovijs. Mierīgi sildamies, dedzinām taukus un izmasējam strijas (kas nu kuram) un mierīgi pārrunājam jūtīgus darba jautājumus, kamēr muguru masē speciālie krēsli. Ak jā, un labākās idejas var virtuālajam Bovijam pačukstēt, lai šis pēc tam e-pastā atsūta tās glīti konvertētas tekstā. Un kārtējo reizi pasmaidām par blakus kantori, kur kāds pa laikam neveikli skaļi mēģina nokniebties ar jebko, izņemot dzīvesbiedru, jo mēs, labi relaksējušies un nestresaini to darīsim ļoti izsmalcināti un ne ar vienu citu, lūk tā, jo mums ir stipra ģimene un, jāatzīmē, arī gudrs darba devējs.

(Reply to this)