Ko var ņemties...
Jau no paša pirmā "Matriksa" nespēju izprast kritērijus, kas uzstutē to uz kulta filmu pjedestāla. Sižets priekš zinātniskās fantastikas gana banāls. Pat vecais Lems, laikā, kad globālā datorizācija bija tikai nesasniedzams sapnis,rakstīja par kārtējo "trako zinātnieku", kas kastiņās turēja mākslīgi radītu cilvēku saptātiņus, dodot tiem impulsus un kairinājumus,kas radīja šāmiem ilūziju par reālu eksistenci. Sāls slēpās iekš tā, ka vienā kastiņā bija attīstījies kāda cita "trakā zinātnieka" prāts, kas strādāja pie identiskas problēmas :)
Bet "Matriks"...karotīte mācības, ka visa dzīve ir ilūzija, šķipsniņa fantastikas, pārlieta ar biezin biezu action mērci un garnēta ar dažiem trikiem.