Braukšu uz Ikauniju, dzeršu šampānieti, lūgšu, lai apžēlojas un nogriež smieklus klusāk, smēķēšu skatoties uz garām skrienošajiem kokiem, nedzirdēšu jautājumus, negribēšu atbildēt, noplaucēšu plecus ar karstu dušu, ieritināšos gultiņā, ieslēgšu naktslampiņu, pasmaržošu viesnīcas gultasveļu, palasīšu norvēģa dīvaiņa grāmatu sudrabotos vākos, aizmigšu, nesapņošu.

(Reply to this)