rūķīši un mežavecis

uz visiem kokiem mežā jauns guļ sniegs
un skaņas mīkstas it kā sniega apvēlušās veļas
nu sila rūķīšiem būs gan ko pikoties
rau rau kur tie aiz paegļiem jau ceļas
olekt gari vīriņi sprīdi gari uzači
baltas tāču micīties brūnu sūnu biksītes
divi pulkos stājas ņirb pa gaisu kājas
sniega vāli veļas skaņšu vaļņi ceļas
šņāc bumbas tvirtas plīvo matu cirtas
klaigas un brēkas ņemas cik spēka
kāds prieks kāda līksme
halo heidā hopā urā
te rupja balss no meža malas sauc
nu tas tak par daudz
vai tā jūs pinat tāstiņas(?)
...
un gaiņājat no mājam žagatas
tik blēņas jums un niekošanās rūp
tūlīt uz lāču purvu lasīt lāčsūnas
to dzirdot pikotāji sprūk kur kurais patapdams
cits paegļa dobumā cits ... cits rudzrugāju rudens aparā(?)
un atkal tukšs un kluss paliek klajumā
tik iztraucēts no trača negantā
pa lauku laukiem zaķīts aizļenkā

ja nemaldos, tad ziemassvētkos skolā un mājās sāku skaitīt kopš piecu gadu vecuma. astoņos gados jau bija noiets etaps. tas arī, ja nemaldos.

(Reply to this) (Thread)

kā vaigā zied tvīksme kāds prieks kāda līksme

(Reply to this) (Parent)