Vienu mazu gabaliņu no Lorkas: Zaļi zari, vējš krāsā zaļā, kuģis klajajā jūrā un kalnos zirgs savā vaļā
un
mazītiņu piedziedājumu no Apolinēra Mirabo tilta: Nakts nāk virsū pulkstens sit stāvu es dienas rit
Vairāk gandrīz neko
Ā, vel ir viens Puškina agrīns dzejolis, ko mums skolā lika no galvas mācīties un bieži stundās skaitīt. To arī vēl atceros.