es kādreiz lasīju, kā aukstā miglas rītā
gar pašu jūras malu skrēja suns
un sapratu, ka viss, ko dzīves laikā
mēs izdarām, ir tikai atvadas no sevis
no tā, ko mums ir devis mirkļa piedzīvojums sīks
līks koka stumbrs kāpu mežā skrajā
un tajā ieaugušas sena kara šķembas
mēs pieņemam, ka nejaušs pagrieziena punkts
mums atļauj nošķirt to, kas nozīmīgs un svarīgs
no tā, kas atkarīgs un vēl joprojām dzīvs
kā suns, kas skrien gar pašu jūras malu
kā suns, kas šajā brīdī tevi ļoti mīl