Dmitrijs Prigovs: Grāmata par laimi vārsmās un dialogos

Brīdinājums

Šī grāmata dzimusi no mīlestības uz dialogiem, vārsmām un, dabiski, dabiski – uz laimi.


***
Pasaulē laimes nav
Bet ir miers un brīve
Pasaulē brīves nav
Bet ir apzināta nepieciešamība
Pasaulē nepieciešamības nav
Bet stingrība un samierināšanās
Pasaulē samierināšanās nav
Bet svētlaime un prieks
Un svētlaime
Un svētlaime
Un prieks, prieks, un prieks,
un svētlaime, un svētlaime, svētlaime
un prieks


Dialogs Nr. 1

Dostojevskis: Kas ir laime?
Prigovs: Kas ir laime?
Dostojevskis: Paņemsim bērnu
Prigovs: Paņemsim bērnu
Dostojevskis: Zīdaini!
Prigovs: Zīdaini
Dostojevskis: Paņemsim viņa asinslāsīti!
Prigovs: Paņemsim asinslāsīti
Dostojevskis: Asinslāsīti!
Prigovs: Asinslāsīti!
Dostojevskis: Ko asinslāsīti?
Prigovs: Ko asinslāsīti?
Dostojevskis: Ko tu saki asinslāsīti?
Prigovs: Un ko es saku asinslāsīti?
Dostojevskis: Asinslāsīte taču!
Prigovs: Asinslāsīte!
Dostojevskis: Ko tev nozīmē asinslāsīte?
Prigovs: Ko nozīmē asinslāsīte?
Dostojevskis: Neko nenozīmē!
Prigovs: Neko nenozīmē!
Dostojevskis: Nu, lūk!

***
Re, kur puķīte, re, kur silīte
Re, kur šūpoles, bet tur dziļāk vēl
Kaut kas
Droši vien līķītis
Tāds, lūk, te dīķītis.

***
Gaisa krāsiņa, ūdens krāsiņa
Re, kur brālītis, re, kur māsiņa
Bet re, kur zemīte nez kāpēc uzrakta
Bet tur laikam nesen apraka
Līķīti laikam

***
Re, kur lauki, re, kur meži
Bet re, kur beidzas jau padebeši
Tur ciematiņš, tā teikt, nelieliņš
Bet vēl tuvāk, re, zemīte
Piebriedusi nez kāpēc
Tur laikam līķītis tikt ārā gribējis

***
Pasaulē taisnības nav
Bet ir izpratne un mērs
Pasaulē mēra nav
Bet ir aprēķins un skaidrība
Pasaulē skaidrības nav
Bet ir lēmuma pieņemšana
Pasaulē lēmumu nav
Bet ir piedošana un prieks
Un prieks, prieks, prieks
un prieks, un prieks
un prieks
Un piedošana
Un prieks

***
Mīlestības pasaulē nav
Bet maigums ir un draudzība
Pasaulē draudzības nav
Bet kaisle ir un iekāre
Iekāres pasaulē nav
Bet saplūšana un prieks
Un saplūšana, un saplūšana
un saplūšana, un saplūšana
un saplūšana
Un raudāt! Raudāt, raudāt!
Un atkal raudāt! Raudāt raudāt!
Un prieks, prieks un prieks!
Un saplūšana!

***
Re, kur virtuve, re kur dīvāns
Kāda virtuve, kāds vēl dīvāns?
Vienkārši virtuve, vienkārši dīvāns
Bet kas zem dīvāna tā smako dīvaini?
Tur līķītis, droši vien, aizķēries

***
Re, kur džeks, bet re, kur mauka
Re, kur vara un slava jauka
Bet tur, velns, mauka, vispār kaut kas
Bet tur, mauka tu tāds, vispār nevar saskatīt
Kas -
Līķītis laikam

Dialogs Nr. 2

Staļins: Pasaulē laimes nav!
Prigovs: Bet Dostojevskis teica...
Staļins: Ko Dostojevskis teica?
Prigovs: Par zīdaiņa asinslāsīti
Staļins: Kas ir Dostojevskis?
Prigovs: Kas ir Dostojevskis?
Staļins: Divpadsmit burti
Prigovs: Divpadsmit burti
Staļins: Un kas būs, ja noņemsim vienu burtu?
Prigovs: Kas būs?
Staļins: Būs Ostojevskis!
Prigovs: Ostojevskis!
Staļins: Bet kas būs, ja noņemsim vēl trīs burtus?
Prigovs: Kas būs?
Staļins: Būs Ojevskis!
Prigovs: Ojevskis!
Staļins: Bet kas būs, ja noņemsim vēl trīs burtus?
Prigovs: Kas būs?
Staļins: Būs Vskis!
Prigovs: Būs Vskis!
Staļins: Bet vēl trīs burtus?
Prigovs: Vēl trīs burtus!
Staļins: Būs Is!
Prigovs: Būs Is!
Staļins: Bet vēl divus?
Prigovs: Vēl divus?
Staļins: Nekā nebūs!
Prigovs: Nekā nebūs!
Staļins: Nekā nebūs!
Prigovs: Nekā nebūs!
Staļins: Un nekādu asinslāsīšu!

***
Pasaulē slavas nav
Ir sakari un pazīšanās
Pazīšanās pasaulē nav
Bet alkas ir un griba
Pasaulē gribas nav
Bet tīra izredzētība
Tāda tīra-tīra!
Ak, kungs!
Tāda tīra-tīra! Tīra!
Un tīra-tīra! Tīra-tīra!
Ak, kungs! Tāda tīra-tīra-tīra-tīra!
Ak, kungs! Tāda tīra-tīra-tīra-tīra!
Izredzētība

***
Pasaulē bērnības nav
Bet ir skola un jaunība
Pasaulē jaunības nav
Bet briedums un vecums
Pasaulē vecuma nav
Bet mūžība un svētlaime
Mūžīga svētlaime!
Svētlaimīga mūžība!
Un mūžība, mūžība un mūžība
un svētlaime, un mūžība
mūžība, mūžība!
Un svētlaime!

***
Neliels lauku ciematiņš
Kluss, tik kluss kā mironiņš
Baltiņš tas un nabadziņš
Apkārt sniega kupeniņš
Pat it kā kaut kāds haoss
Bet sniegs kā uzmanīgs daoss
Uz jumta nosēdies raugās
Kā tāds kaķēniņš laukā
Vērīgi

***
Re, kur skatuve, re, kur kulises
Re, kur ludziņa, re, kur aktrises
Māksliniecītes
Jaukumiņi
Re, kur tēvocis Vaņa, Raņevskaja, Lopahins
Bet tur, re, kaut kas smird
Līķītis laikam

***
Re, kur Puškins, Dostojevskis
Re, kur Gorkijs, Majakovskis
Re, kur Cēzars nomirst mokās
Bet tur, re, Prigovs kaut ko rokas
Laikam taču līķīti atrok
Mūsējo
Kopīgo


***
Lūk, dīķītis, lūk, līķītis
Lūk, līķītis, bet te, lūk, dīķītis
Bet kas tur tāds, tur maliņā?
Tur aprakts ir viss pārējais