Skaidrs, ka viens pats cilvēks ir labāks nekā sabiedrībā. Bet tikai ar noteikumu, ka viņš ir viens pats no paša sākuma, nu, kā tāds Mauglis, par piemēru:) Tad viņam nav atmiņu par citiem cilvēkiem, un nav arī neviena cilvēka, kam darīt pāri, uz kuru erroties, kuru nicināt vai ienīst. Jo man vismaz liekas, ka errošanās ir vislielākais grēks. Tāda errošanās, kura nāk tīri vai bez pamata, tikai tāpēc, ka gribas, gribas būt niknai.
Aj, nieki tas viss.

(Reply to this)