Es arī redzēju. Un nekādā tur Dobelē, turpat virs mūsu Parka varēja noredzēt šo parādību. Tas bija tieši laikā, kad mēs ar kuratoru klīdām pa pļavām, dzērām vīnu un viens otru slavējām par labi padarītu darbu. Sēžam pļavā un ciņiem un pēkšņi ieraugu, ka kuratoram tieši virs galvas spožums tāds kā saule, bet nav tomēr saule. Es viņam saku: "Tev virs galvas debesīs kaut kas spīd".'
Viņš paskatās augšup, brīdī vērtē parādību un tad pasmaidot saka: "Nu jā, mēs tiešām esam malači".
Tas viss dēļ mums. Mēs uzreiz to sapratām. Prieks, ka arī Dobelē mūsu spožums atspīd.