Pavirši (10 sek) papētot periodika.lv, baigi agri tas LV presē jau figurē.

Uz „zaļā pūķa" sliedēm. (1924, vienā no pirmajiem atturībnieku žurnāla Jaunā Balss numuriem)
K. Spitals

Pār pasauli pelēki vilni plūst
Un šķeldamies atsitās bangas,
Zem vinu varas dvēsele lūzt
Kā kuģis klintāja dangās.
Kad dvēsele saulītes gaismā nāks,
Kad dimanta pakalnus vēroc?
Ai, ilgi vēl vinu tumsība māks.
Vēl ilgi tā purvājā sēros.
Jo balti putošais alus kauss
Par mūžīgu kaislību kļuvis.
Un dvēseles traukā viss tukšs ir un sauss.
Viņš visu trauslumu guvis.
Bet, beidzot, reiz spirgtākie asni zels.
Nāks svētrīta zibošā ausma,
Tā staru zobeniem tumsību šķels.
Par to mums jau krūtīs ir jausma.

(Reply to this)