Tāds jaņš un iņš. Stingri vīrišķie, individuālie spēki sīkst ar katru soli - pārņem nespēks un kolektīvisms, un izaug līdz pilnīgi mātišķam "pizģecam", bļe.
"Tanheizers" saka priekšā par cīņu starp mūžīgo un laicīgo un par mīlestību, kas tās lietas var saturēt kopā.
Krč par līdzsvaru un centrēšanos. Ne viens, ne otrs, ne šis ne tas.