po commented on dienasgramata's post:

Jā, jā, tas viss pats par sevi.
Nedomāju, ka vispār vērts runāt par "gribēšanu" vai "mērķu atmešanu" kaut kādā teorētiskā līmenī tipa "tā, šito vajag gribēt, šito vajag negribēt..". Vnk reāli jāgana tās savas jūtas un jāskatās, kā tās atbilst realitātei. Okei, reizēm jāuztaisa hārtbreikiņš par to, ka esi gribējis sūdu, bet tam uzreiz seko laba un patiesa tiekšanās pēc tā, kas šķiet/ir atbilstošāks tavai dabai (t.i., komfortam).
Respektīvi - nevajag gribēt to, ko negribi sevis dēļ ("citi saka, ka tas ir kruta"), un vajag gribēt to, ko gribas (izņemot, ja tas paredz gribēt arī pārāk daudz tā, ko negribas (attiecību mērām komfortā, uz aci)).
Baigi jau vienkārši tas viss ir, vnk ļaudis iemarinēti falšo sapņu sautējumā (patiesi sapņi nav jāreklamē - tie ir patstāvīgi). Tas aizmiglo prātu un, kas šausmīgāk (jeb pamatā prāta aizmiglošanai), jūtas. Kad vairs nav ne galvas, ne sirds, paliek tikai ķermenis, kuram nepieciešamas komandas, un, kad tās nenāk no sevis, nākas gribēt un domāt to, ko liek. Tas, citastarp, paskaidro, kāpēc nepieciešama, piemēram, televīzija.