Lasu Džona Faulza dienasgrāmatas. 23 gadu vecumā viņš raksta, kā saņurcījis papīra lapu un dusmās metis istabas stūrī esošajā papīrgrozā, īsi pirms metiena pie sevis nodomājot: "Iespējamība, ka es trāpīšu tajā, ir tikpat liela, kā iespējamība, ka es esmu ģēnijs." Papīra kumšķis aizlidoja un bez kurnēšanas iekrita grozā ar pirmo metienu - viņš apmierināti piebilst.