Nelasiet un mēs nerakstīsim.
Bet, ja nopietni, es arvien vairāk briestu uz asu publisku paziņojumu, ka laikmetā, kad kvalitatīvie žurnāli arvien vairāk marginalizējas šaurai ziloņkaulu torņa publikai, bet sabiedriskie mediji arvien vairāk dezorganizējas savā misijā, tieši stiprs, liels komercmedijs, ar "šokiem" un kiopiem uzkačājot reitingus simtos tūkstošos, ir vienīgais, kas var uzrunāt pietiekami lielu sabiedrības daļu, lai varētu runāt par vienotu publisko sfēru, un līdz ar to ir vienīgais, kas notur lumpeni kaut minimālā vērtību sistēmā, jo, ienācis paskatīties "šoku", tas simttūkstošainais pūlis ieraudzīs arī, ka ir dienaskārtībā valsts pārvalde, tautsaimniecība, starptautiskie notikumi, teātris, glezniecība utt.