atmiņu tramvaji
papīra strēmeles
slido gar piekrasti
debesu vējā
dzirdi, kā taureņu
mākoņi oranži
drupina cepumus
tējā

dzirdi, kā brokastīm
pamostas cilvēki
iznāk no krogiem
un pabiem
vienīgi līniju
burtnīcas maliņā
atrastos vieta
mums abiem