Vējš, migla un sniegs
Esam vieni šai mājā
Nebaidies, klauvē, ja logā kāds
Tas - pie manis
Tas ir ziemeļu vējš
Mēs viņa saujā.

Ziemeļu vējš ir mans draugs
Viņš glabā to, kas ir noslēpts
Viņš izdarīs tā
Lai debesīs nebūtu mākoņu
Tur, kur uzausīs zvaigzne
Adelaīda.

Es atceros, kā kustās lūpas
Atceros rokas un pirkstus
Es esmu dzirdējis, ka laiks nodzēš visu
Tu dzirdi sirdspukstus -
Tā ir izkapts, kas uziet uz akmens.

Un nav vairs ne skumju ne dusmu
Ne rūgtuma un ne vainas.
Ir tikai ziemeļu vējš
Viņš uzmodinās mani
Tur, kur uzausīs zvaigzne
Adelaīda.

(B.G.)