kā tagad atceros mazo pusi milleri, viņš riskējot ar savu dzīvībiņu nesa puišiem patronu kastes, pārsēja ievainotos, pat pieteicās ziedot savu nieri cita barikāžu dalībnieka vajadzībām. Bet ar omoniešiem viņš bija vispār ļoti drosmīgs un neparasti veikls, visu laiku iemanījās omoniešu onkulim pielavīties no aizmugures, apķert viņa kāju ar rociņām un tād tā jocīgi raustīties nu kā to sunīši pavasarī dara. Vārdu sakot, ar tādiem kā milleri mēs galaktiku varam nosargāt, kur nu vēl tikai mazo Latviju.

(Reply to this)