Kūles koncepcijā humanitārajām zinātnēm ir gaismas nesējas funkcija un zinātne pārtop par valsts ideoloģiju, kam tiek pieprasīts valsts finansiāls atbalsts. [..] Intelektuāļu teorētiskajam projektam leģitimitāti nodrošina valsts vara kā augstākā autoritāte hierarhiskajā sabiedrībā. Kūle skaidro: „Savulaik esmu tēvzemiešiem teikusi: ja jūsu partija grib uzturēt vadošo motīvu – kopību, tautu, nacionālās vērtības, kuras jāaizstāv pirmām kārtām, – kāpēc ciešāk nebiedrojaties ar humanitārajiem zinātniekiem, folkloristiem, filozofiem? Mēs pat jums varam neprasīt naudu vai – kā varai – politisku atbalstu. Bet, ja jūs nāktu savu augstāko pozitīvo ideālu dēļ – mēs rakstītu, jūs darbībā apliecinātu vērtības –, būtu dialogs.” [..] Atgriežoties pie marksistiski ļeņiniskās kultūras koncepcijas, Kūle piedāvā valsts varai intelektuāļu pakalpojumus, lai garantētu pozitīvu balsojuma rezultātu referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā. Ievērojiet, runa nav par diskusijām, par viedokļa formēšanos, bet par balsojuma rezultāta nodrošināšanu. „Kurš skaitīsies vainīgs, ja tauta nobalsos „pret”?”, retoriski vaicā filozofe.