Divos naktī pa Avotu ielu iet divi sadzērušies vīriņi, neliela auguma, tumsnēji no dzīves smaguma un priekšnojautām, iet sastrīdējušies - katrs pa savu ielas pusi, vismaz viens no viņiem ir ar pamatīgi sasistām acīm, melniem asinsizplūdumiem, to es redzu, apdzenot un atskatoties, un dzirdu vienu frāzi, kas atskan no otras ielas puses, šķiet, pēc ilgākas pauzes un vēl agrāk notikušas sarunas par tēmu, kurš vainīgs: "Когда ты меня встретил, у тебя УЖЕ нихуя не было!" Un viss, vairāk es par viņiem neko nezinu. No kurienes nākuši, kur dzēruši, ar ko sakāvušies, un kur pasējuši visu naudu... Neko nezinu, bet šajā vienā frāzē ir viss šekspīrs un prusts.