Kad jaunas meitenes vaimanā, ka šīm sirds sāpot, tad visai bieži labvēļi iesaka ievērt pirkstu durvīs vai iedzert purgenu - kādu brīdi par sāpošo sirdi nevajadzēšot domāt.
Fabulas morāle? Elementāra. Man aizdomas, ka ja pašam baiss kreņķis, pīpē uz palodzes ij domā "začem, začem vsjo eto?!", ij svārsties starp vēlmi Aiziet, jebšu vēl pamocīties (ja nu uz labu sāk ritēt), vo tad citu cilvēku sāpes gan pie pakaļas.
Kā vienmēr, patiesība ir kur pa vidu, vai arī Ārā.
Tak īstenībā jau tas nav svarīgi.

(Reply to this)