ļoti, ļoti subjektīvi, ko. parasti latviešiem gan ir tendence lasīt glancētos žurnālos par cilvēkiem laimīgajiem-bagātajiem un tad sākt šķendēties, ka pašam tā nav. vai, kas arī ir izteikti - sākt domāt par to kādas viņam privilēģijas bijušas, lai kļūtu laimīgais. visdebilākais sākt skandināt, ka viņš tāds un šitāds - netīrs. jā, jā, un dažreiz ir tā, ka palasa par laimīgajiem cilvēkiem, cik īstenībā viņi nelaimīgi un tad var pašapmierināti nopūsties - nu ja, tāpat kā man. koroče sviests.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet iedomājies sarunu ar draugu, kurš pārsvarā runā par to cik viņam labi iet? protams, var priecāties un tā, bet apnīk.

dažreiz nelaimīgi cilvēki domā vispusīgāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gandrīz tikpat apgrūtinoši, kā paziņa, kas to vien dara kā īd par grūšo likteni. ;)

(Reply to this) (Parent)