es protams joprojām nezinu, vai dienasgrāmata citēja fridrihsonu vai runāja no savas pieredzes, bet man arī tā ir bijis ar krāsām, es bērnībā pat cerēju, ka es izgudrošu, atklāšu jaunu, nebijušu krāsu. man pat ir dzejolis, kurā tas ir minēts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, man tā nekad nav bijis, man tikai ir bijusi tāda sajūta, ka kaut kādas krāsas pietrūkst un šodien es iedomājos, ka taču it kā tajās 24 krāsās viss ir. un kas tad ir bijis tas, kas man visu laiku ir pietrūcis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bet tā sajūta par citas krāsas iespējamību

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, un man vēl bija tā, ka bērnībā es izdomāju pamēģināt gleznot ar eļļas krāsām un man bija tikai tās, kas palikušas māsai pāri pēc Lietišķo beigšanas, nu, tu jau zini, kuras parasti paliek pāri - kaut kādas riebīgas zili zaļās un tumši sarkanās, citiem vārdiem sakot, brūnā. bet es biju priecīgs par to pašu un sagleznoju visai baisu, dubļainu pasauli, kas manuprāt pilnībā atbilda Black Sabbath mūzikai, kuru es tobrīd klausījos

(Reply to this) (Parent)