pirms pieciem gadiem es rakstīju: "Šodien, ejot pa ielu, pareizāk sakot, jau tikai izejot vien, nosalu. atcerējos, ka man kabatā ir maziņš radio, taču briesmīgi negribējās pogāt vaļā jaku. es saņēmos un sameklēju šo, iespraudu ausīs un sameklēju nabu. aizvēru jaku un uzvilku cimdus, sarāvos vējā un gāju. skanēja dzeltenie pastnieki, tad laikam voiceks voiska un pēc tam kaut kas pavisam ārprātīgs, ko paspēju noklausīties tikai līdz pusei, jo darbavieta bija piesteigusies klāt. bet pa to pusotru dziesmu palika labi un silti. es gāju un domāju par to, kā būtu bijis, ja nebūtu radio, nu, ja es nebūtu saņēmies un vēris vaļā to jaku. būtu daudz daudz sliktāk. man ļoti palīdz mazs radio kabatā, it sevišķi, ja vajag kaut kur tikt, aiziet no vienas mājas uz otru, vai, vēl trakāk - uz darbu. mans mazais radio nav greznība, bet gan pārvietošanās līdzeklis."