1. Mums visiem ir tiesības runāt sliktu par ko vien mēs vēlamies, kamēr vien tas neaizskar konkrētu indivīdu godu un cieņu, nav krāpšana vai nemudina uz valsts režīma maiņu;
2. Ja jau vēlies ar nodarboties ar morālo relatīvismu, tad ejam līdz galam - ir viena diaspora Latvijā, kurai reliģija saka, ka nomētāt sabata neievērotāju vai laulības pārkāpēju ar akmeņiem - tas ir labi un dievam tīkami. Vai uz viņiem arī attiecas arguments "Tas, ka tu nenomētā sabata neievērotājus un laulības pārkāpējus ar akmeņiem, nenozīmē, ka tev ir kādas tiesības runāt sliktu par cilvēkiem, kas to dara"? Kurā vietā ir robeža? Likums Latvijā aizliedz gan nogalināt cilvēku (jebkādos apstākļos, gan arī kaut lopu, kad tas ir pie pilnas samaņas). Kāpēc vienā gadījumā jāizdara izņēmums īpaši priekš vienas kultūras pārstāvjiem, bet otrā gadījumā ne?

(Reply to this) (Parent)