- Labdien!
- Labdien..
- Vai Oļa būtu mājās? Es pie Oļas.
- Viņas šobrīd nav. Nav mājās.
- Tad es te mazlietiņ pagaidīšu. Drīkst, es te - uz maliņas? Apsēdīšos.
- Jā, protams. Jūs pie Oļas?
- Jā, es biju nolēmis viņu satikt.
- Labi, tad pagaidiet.
- Es jūs netraucēšu.
- Nē, jūs mani netraucējat.
- Bet ko jūs tur darāt?
- Es? Es kārtoju papīrus. Redzat, cik skaists balts papīrs?
- Parādiet! Kur?
- Šeit. Un šeit. Jums jāpienāk tuvāk, ja gribat redzēt.
- Jā. Skaists papīrs. Jums patīk kārtot papīru?
- Man patīk skaists, balts papīrs. Paskatieties uz šo! Redzat šīs te tievās, baltās līnijas papīrā?
- Kur? Vai te?
- Te... un te... pataustiet, cik tas plūksnains.
- Piedodiet, es pieskāros jūsu rokai.
- Nekas, tas bija patīkami.
- Jā? Tad es pieskaršos vēlreiz.
- Pagaidiet! Oļa var atnākt.
- Nē, izskatās, ka viņa vairs nenāks.
- Nenāks?