Kas tagad būtu cilvēcīgi - saskumt par iedomāto ezīti un tiem, kam liekas smieklīgi, vai paņirgt par sērotājiem par cietsiržiem un to pašu iedomāto ezīti, vai tēvišķi just līdzi ikonas radītājiem par acīmredzami skarbo bērnību?

(Reply to this)