Šodien uz Avotu ielas redzēju kalsnu sievieti melnā ādas jakā, kailu vēderu, brūnu un elastīgu, augšup sarautu caurspīdīgu un sintētisku blūzīti, kurai cauri izspiedušies tvirti krūšu gali, protams, tas no aukstuma, es nodomāju, viņai bija ap piecdesmit, aiz muguras sarežģīts liktenis, sejā neprātīgi mērķtiecīga izteiksme un ārkārtīgi koncentrēts skatiens, kas pavērsts kaut kur augšup, iespējams, tas tāpēc, ka viņa gāja pret vēju un sauli, Avotu ielā pēcpusdienās tā bieži sanāk, pēcpusdienās no centra puses spīd saule, tieši acīs tiem, kas nāk vienā virzienā, tas faktiski neļauj saskatīt pretīmnācēju sejas, man šajā gadījumā paveicās, es gāju pa vējam un saulei, tāpēc visu redzēju, sievietes, mašīnas, no tuvējās skolas izbirušos skolniekus, kas skrēja pirkt kolu, cigaretes un bulciņas tuvējos veikalos un kioskos, iegāju vienā tādā veikalā un dzirdēju, kā māte saka savai meitai: "Bet Pepsi taču ir tas pats, kas Kola!"