aktuāls citāts no Germana Grekova lugas "Hanana", kas gatavojas iestudējumam Liepājas teātrī nākamā gada sākumā:

"Pats galvenais šajā lietā ir maigums. Tu ienāc kūtī, bet lopiņš jau jūt, ka svešs ienācis. Es pieeju klāt, sāku glaudīt un visādus vārdus čukstēt. Vārdos arī viss noslēpums. Tie ir kā lūgšana. Katram lopiņam sava. Ir govju vārdi, ir cūkām savi, ir aitām. To arī tēvs iemācīja. Čukstu ausī un glaudu. Lopiņš sāk atmaigt. Bet es glaudu, vārdus čukstu un pats pamazītēm dunci no stulma izvelku. Lopiņš jau pavisam pakļāvīgs palicis. Viņam ir labi. Un tad es ar vienu cirtienu. Piebeidzu. Katram lopiņam ir sava īpašā vieta. Mīksti tā iedur un viss. Viņš pat sāpju nejūt. Itin kā aizmieg. Un vairs neceļas. Viņam labi. To pēc acīm var pateikt. Viegla nāve. Salda. Un arī gaļa tāda pati. Un spēks tajā. Bet tagad kā dara? Ar āmuru starp ragiem, ar nazi pa rīkli vai ar elektrību. Gaļa no tā sabojājas. Nekur neder."