Kā lai paskaidro to, ko tu pats neesi spējis saprast? Pat to, ko esi sapratis, ne vienmēr var izstāstīt. Kādiem tādiem vārdiem lai runā? Un vai kādam to vajag? Citi taču arī - grib dzirdēt vienīgi to, ko ir izdomājuši jau iepriekš. Viņi kaut ko izdomā par tevi un tad jautā: "Nu, tā ir?", vai arī: "Nu? Es taču zinu, kā tu jūties. Es taču tevi saprotu." Bet tu vēl neko nemaz neesi pateicis, tu tikai stāvi un klusē, skaties kaut kur uz kokiem vai pēti asfaltu sev pie kājām, bet galvā nevienas pašas domas, neviena vārda, kas kaut aptuveni runātu par kaut ko īstu. Par kaut ko, kas notiek tevī. Šobrīd.