Nē, diez vai bēgšana. Pamatā tas varētu būt tikai no iepriekšējās paaudzes atšķirīgu sevis izteiksmes veidu meklējumi.

Hipiju laikā lielu lomu nospēlēja aukstais karš, Vjetnamas karš un citas nejēdzības, ar kuru šī paaudze negribēja sevi asociēt - iespējams, ka kustība bija sava veida kauna par esošo vērtību sistēmu manifestēšana, kas sakrita ar pieaugošu austrumu filosofiju informācijas ieplūšanu, kā arī apziņas paplašināšanu vai sašaurināšanu, eksperimentējot ar dažādām narkotikām, un brālīgas komūnas pastāvēšanas iespējamības idejas atdzimšanu. Viens no fiasko iemesliem ir tajā, ka atšķirībā no reliģijām, uzsvars bija uz humānismu, kurš kļūstot par dogmu, nonāca pretrunā ar indivīda brīvību, ko pats sludina. Bez tam atsevišķu kopienu locekļu nesekošana šiem principiem radīja vilšanos un šķelšanos iekšienē. Tas netieši pierādīja, ka humānisms ir cēls un labs, bet katrs cilvēks - tikai tik vājš, stiprs vai atbildīgs par savu rīcību, cik nu viņš tobrīd spēj apzināties, saprast un realizēt. Šis laiks, lai arī daudziem traģisks, neapšaubāmi bija skaists un gribētos teikt, ka arī nepieciešams, lai vairākuma sabiedrību mazliet izļodzītu no materiālā konservatīvisma žņaugiem.

(Reply to this) (Parent)