Es aizmirsu izstāstīt, filmā, kas saucās "Jēzu, tu zini", nav Dieva. Vienubrīd pat likās, ka filma tā arī saka: "Dieva nav! Un pat, ja arī ir, tad kaut kur citur." Tie cilvēki, kailie, nomocītie, ādu pār acīm novilkušie cilvēki, kas runā un runā, un runā par sevi, par savu nelaimi, par savām ciešanām un cerībām, saviem radiniekiem un cilvēkiem, kurus viņi mīl, viņi runā un neredz, bet mēs pamanām, mums ik pa brīdim parāda altāra pusi, krucifiksus, svētbildes, līķus, mironīgi bālus Dieva dēla līķus, nedzīvus, mirušus ķermeņus, kuros Dieva nav. Un neviens nedzird šos cilvēkus, baznīcas ir tukšas, aukstas un kurlas. Nedzird neviens. Tikai mēs. Retie, līdz cinismam izturīgie skatītāji. Mēs Dieva vietā. Maita, Zeidls, nu maita!