(bez virsraksta) @ 00:08
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
28. Aprīlis 2009Commentstu apšaubi tēzi, ka sajūsma par šīvakara uzvaru ir kolektīvāka un lielāka par jebko citu pēdējā laikā? man gan šķiet, ka tas ir acīmredzami. nu labi, nevis "vienīgais", bet "vienīgais, par ko tādā līmenī spēj priecāties"
bet kāpēc jāmēra, cik kas liels? tāpat ļaudis līksmoja, kad Latvija dabūja olimpisko zeltu vai uzvarēja eirovīzijā, kas arī pilnīgi neko nedod cilvēka kā ciniska intelektuāļa tēla spodrināšanā, bet dod toties to īslaicīgo eiforiju, ka rekur tava valsts ir pēkšņi guvusi sasniegumu, un tu ar esi viens, kas šai valstī dzīvo. es drīzāk nesaprotu tos, kas jau iepriekš intensīvi ņerkst, ka nekas te nebūs, tāpat pakāsīsim, esam lūzeri, uz brīdi sazin kāpēc savukārt ar baudu pašidentificējoties ar totāliem neveiksminiekiem.
"tā īslaicīgā eiforija, ka rekur tava valsts ir pēkšņi guvusi sasniegumu, un tu ar esi viens, kas šai valstī dzīvo" ir tukša. vai tiešām to tik grūti ir saprast? pati taču saki "īslaicīgā" un "eiforija"
man ir ļoti grūti saprast cilvēkus, kas mēģina racionalizēt un pārvērst pragmatiskos labumos emocijas, būtu tā eiforija, dusmas vai kas cits.
nē, teiksim tā, es tos vispār nesaprotu.
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|