Autobusā kopā ar mani iekāpa divi dvakojoši latviešu jaunieši iesāktas lielās alus pudeles pavadījumā, viens apsēdās brīvajā vietā pakaļējā sēdeklī un uzsāka "small talk" ar blakussēdētājiem - apsveica ar Ziemassvētkiem, noskaidroja, ka kaimiņiene тётя Рая ir pareizticīgā un nesvin Ziemassvētkus šodien, bet gan citu reizi, rīt (kā viņam likās), pats atzinās, ka nav kristīts, jo tam vajagot iemācīties kaut kādu lūgšanu, bet blakussēdētāja paskaidroja, ka neko nevajag mācīties, visu батюшка pateiks priekšā, tad puisis gribēja noskaidrot, cik tas maksā, un uzzinājis, ka par velti, apņēmās nākamreiz, kad ies garām pareizticīgo baznīcai, ieiet iekšā un nokristīties, tad šie iedzēra alu, piedāvāja kaimiņam pa kreisi, tas uzcienāja visu pakaļējo solu ar karamelēm čaukstīgos papīriņos, visi iepazinās rūpīgāk, puisi sauca Jurģis, bet blakussēdētājai kaimiņš bija Juris, noskaidroja, kad kurš svin vārda dienas, vienojās par to, ka Jāņus svin visi, arī Ivani, nolika kaimiņa cimdus žāvēties us ventilācijas šķirbas, jo viņš visu dienu strādājis un cimdi galīgi slapji, pasūkstījas par to, ka ir taču svētki un visiem jābūt jautriem, bet kāpēc visi ir noskumuši, beigās es vēl dzirdēju, ka otrs latviešu puisis, kas stāvēja kājās ar alus pudeli rokās, gribēja noskaidrot pie pareizticīgās blakussēdētājas, kad tad īsti "viņš" ir piedzimis - Ziemassvētkos vai Jaunajā gadā, jo šie pirms tam esot strīdējušies un ne pie kādas skaidrības neesot nonākuši.