Mani kā cilvēku, kurš izaudzis ar radariem pie pilsētas robežas, tas maz uztrauc. Bet vienreiz gan sāpēja vēders un atceros, ka tieši no vilnīšiem, kurus mamma teica, ka ilgi jāvāra, un arī vārīja ilgi, bet sāpēja visticamāk tāpēc, ka mamma raizējās, ka man varbūt sāpēs pēc tiem vilnīšiem, bet tas bija bērnībā un vēders sāpēja bieži, jo bija dažādi uztraukumi, un man arī viens plecs mazliet sāpēja, gribējās to kustināt, droši vien radaru ietekme uz locītavām, un bija arī dedaudz grūtsirdīgi un reizē pacilājoši rudeņos pie vētrainas jūras, bet tagad viss ir pavisam citādi.

(Reply to this)