Jā, jā, tā viss tiešām bija. Es pati redzēju, kā lapsene iekoda galvā kādai karstuma nogurdinātai svētvietas apmeklētājai, kas vissv. Jaunavas Marijas Debesskāpšanas svētku sv. mises laikā gribēja galvu atbalstīt pret blakusstāvošā jaunekļa plecu. Un nāca liela lapsene no debesīm, metās pa vidu starp jaunkļa plecu un jaunavas galvu un iekoda. Brīdi pakasījusi galvu, meitene nolēma doties uz tuvāko medpunktu un lūgt palīdzību. Atgriezusies, viņa teica: "Man uzpūta aerosolu." Tagad arī viņa ir viena no 1262.
Vēl es pati pusnakts mises laikā pēc krustaceļa skrēju saukt ārstu kādai vecākai sievietei, kas man tieši priekšā pēkšņi saļima. Dievkalpojums notika ārā pie bazilikas, tur nav kur sēdēt, jāstāv kājās, vai var sēdēt zemē. Visi vecie cilvēki tādu nakts misi nostāv kājās. Jaunie saklāj uz zemes jakas un, piemēram, sprediķa laikā sēž zemē. Bet vecie stāv.
Cilvēki mēģināja to sievieti piecelt kājās, tad sāka klaigāt, ka vajag ārstu. Es jozu pēc ārsta. Nekur tālu nebija jāskrien, jo ārsti dežūrēja vairākās vietās turpat bazilikas lielajā laukumā. Atskrēja ārsti, aprunājās ar sievieti, uzstutēja viņu kājās, mēģināja pierunāt iet viņiem līdzi, bet sieviete palika. Ārsti teica, lai apkārtstāvošie tomēr sievieti mazliet uzmana. Bet viņa nostāvēja kājās visu dievkalpojumu. Es tik ilgi nostāvēt nevaru. Sēžu kaut vai uz zemes. Tie vecie laikam ir garīgi un fiziski stiprāki.