Pazīstamas bailes, tiesa gan, vairs gandrīz ne par vienu nav. Kopš viens cilvēks nomira, kurš man bija vajadzīgs dzīvs, esmu sev izstāstījusi, ka nāve, tas nav nekas, jo cilvēks nav tikai maņām uztveramais tēls, bet viss, ko viņš jebkad devis un paņēmis. Uz bērēm, tiesa, arī neeju, jo ja nu ieraugot saprotu, ka tā nav taisnība. Bet ja nav ieraudzīts miris, tātad varbūt kaut kur īstenībā ir dzīvs.
Bet nu paldies, ka uzrakstīji par šo.

(Reply to this)