Katru vakaru es iegaumēju mammas pēdējos vārdus, apzinoties, ka tie varētu būt pēdējie. Ironiski, taču tos, kas tiešām bija pēdējie, es tā arī nespēju atcerēties.
(bez virsraksta) @ 01:32
Katru vakaru es iegaumēju mammas pēdējos vārdus, apzinoties, ka tie varētu būt pēdējie. Ironiski, taču tos, kas tiešām bija pēdējie, es tā arī nespēju atcerēties.