Jau kādu laiku neliek miera kāds jautājums (zinu, ka nāvīgi aizvainojošs, tomēr riskēšu pajautāt) - vai jūs zināt kādu pieaugušu cilvēku tā ap 30, kurš būtu no mazotnes audzināts kristīgu vērtību garā, vests uz baznīcu, pamācīts ar kristīgām bērnu grāmatiņām un tā tālāk, tad izaudzis un a) joprojām ir kristietis, b) ir labs, godīgs, tikumīgs un iecietīgs cilvēks, c) ir morāls paraugs citiem sabiedrības locekļiem? Es saprotu, jūs teiksiet, ka pirms trīsdesmit gadiem mums te nebija tādas civilizācijas kā tagad, nebija kristīgo bērnu grāmatiņu un vispār komunisti šāva nost visus vecākus, kas mēģināja kaut iepīkstēties par Jēzu, bet es teikšu, ka tās ir muļķības, apstākļi bija tieši tikpat nelabvēlīgi kā tagad (karojošā popkultūras un patērnieciskuma atmosfērā), tikai faktori citi. Un vēlreiz atkārtošu, ka šis nav retorisks vai aizvainojošs jautājums, es patiešām gribētu satikt tādus cilvēkus vai vismaz uzzināt par tādu eksistenci, jo man ir nelielas šaubas - pat ne par reliģiskās audzināšanas iespaidu, bet par pašu kristīgās pārliecības dabu, par to, ka cilvēks nevar kļūt par kristieti audzināšanas gaitā, bet gan tikai personīga pārdzīvojuma un izšķiršanās rezultātā kādā apzinātā un sev svarīgā dzīves brīdī. Tas ir, es spēju iedomāties labu jūdu, ko no agras bērnības ir audzinājuši vecāki - jūdaisti, es varu iedomāties labu musulmani, kas audzis islama tradīcijās, bet man ir grūti iedomāties pēctecīgu bezkonflikta kristieša likteni, labākajā gadījumā tas bērns sacelsies pret vecākiem un aizies neceļos, tikai pēc tam atgriežoties baznīcas klēpī. Vai es tomēr kļūdos?

p.s. iesākumā es gribēju vēl pievienot kritēriju "d) un ir laimīgs", bet tas, protams, būtu jau pārāk bezkaunīgi

Skatoties filmu, ievēroju kādu neparasti skaistu aktrisi, sāku meklēt par viņu ko vairāk un uzdūros fantastiskam un traģiskam dzīvesstāstam, nebiju par to agrāk dzirdējis - runa ir par Viktoriju Fjodorovu, viņas māte Zoja arī bija aktrise, pirms kara filmējusies populārās komēdijās, ap viņu lakstojušies partijas vadoņi, Lavrentijs Berija to skaitā, 1945. gada 23. februārī, pieņemšanā, kas tika rīkota par godu padomju armijas dienas svinībām, viņa iepazinās ar ASV vēstniecībā nupat iebraukušo militāro atašeju, jūras kājnieku kapteini Teitu, sākās vētrains romāns un 1945. gada 9. maijā viņa ieņem bērnu, ko apsola nosaukt par Viktoru vai Viktorju. Padomju specdienesti par to jau ir informēti un Teits nekavējoties tiek izraidīts no valsts, bet Fjodorova apsūdzēta valsts nodevībā un spiegošanā ārzemju specdienestu labā, viņai tiek piespriesti 25 gadi lēģeros, viņas māsai (par sadarbību ar ārzemju specdienestiem) - 10 gadi izsūtījumā kopā ar bērniem (māsa izsūtījumā mirst). 1946. gada februārī piedzimst Viktorija Fjodorova, kas līdz deviņu gadu vecumam aug Kazahijā pie mātes tantes, ko uzskata par savu māti. 1955. gadā Zoja Viktorija tiek pilnībā reabilitēta un atgriežas pie meitas un Maskavā. Viktorijas tēvs līdz pat 70. gadu sākumam nezināja par to, kas ir noticis. Viktorija kļūst par aktrisi, sāk filmēties un 1975. gadā, izmantojot iespēju doties uz ASV, paliek tur, sasauc preses konferenci un izstāsta par sevi. 1981. gadā viņas māte, Zoja Fodorova tiek nogalināta savā Maskavas dzīvoklī ar šāvienu galvā, noziegums tā arī paliek neatklāts. Amerikā Viktorija ir filmējusies vairākās filmās un seriālos, uzrakstījusi autobiogrāfiju "Admirāļa meita", pievērsusies mākslai. Pirms pusgada, 2012. gada septembrī viņa nomira ar vēzi.