No kurienes īsti panesusies dumjā politiskā klišeja par "sarkano līniju novilkšanu"? Vai tiešām tās izcelsme meklējama pārprastā lietojumā? Vai arī es nezinu kādu frazeoloģismu?

ir izteiciens "проходить красной нитью", angliski biežāk lieto vienkārši "to thread", bet izcelsme ir meklējama 18. gadsimta angļu flotē lietotā pretaizdzīšanas mehānismā - lai mazinātu kroņa takelāžas zagšanu, auklās, ja nemaldos, arī buru audeklā tika ieausts sarkans diegs, kas gāja cauri visam auklas vai audekla garumam. Runā, ka tas bija Gēte, kas pirmoreiz lietoja šo izteicienu pārnestā nozīmē - izsakoties par kādu literāru darbu, viņš teicis, ka šī sacerējuma galvenā doma iet cauri kā sarkans diegs visam tekstam. Nekādas saistības ar nepārkāpjamu robežu te nav.

ir japāņu un ķīniešu folklorā izplatīts izplatīts priekšstats par 赤い糸 - sarkano likteņa pavedienu "red string of fate", ko dievi kā neredzamu apsien ap cilvēka roku, savienojot to ar otru cilvēku, kas ir viņa dvēseles radinieks, izredzētais. arī šo nevar pataisīt par sarkano līniju latviešu politiskajā žargonā

ir sarkanais dzīpars vai diegs, kas tiek izmantots izšūšanā un rokdarbos, iezīmējot sektorus, kas krustdūrienā vai kā tur ir jāaizpilda katrs ar savu krāsu. šo vēl kaut kā varētu pielāgot - sarkanās līnijas pārkāpšana būtu rokdarba sačakarēšana

bet sarkanā līnija kā nepārkāpjama brīdinājuma barjera - no kurienes ir tā? kur tādas lieto? policija, ierobežojot aizliegto zonu, lieto dzeltenmelnu svītrotu lentu. vilku medībās lieto sarkanu karodziņu auklas. kādā sportā? futbolā taču nē. hokejā?