LETA. Berlīnē pie Reihstāga ēkas svētdien ap pusdienlaiku aizdedzinājusies 58 gadus veca sieviete no Latvijas. Pēc policijas pārstāves teiktā, notiekošo pamanījis apsardzes darbinieks, kas paspējis iejaukties un sniedzis viņai pirmo palīdzību. Sieviete nogādāta slimnīcā ar otrās pakāpes kāju apdegumiem. Vācijas mediji vēsta, ka sievietei esot bijis līdzi plakāts, kurā viņa protestējusi pret Latvijas un Vācijas attiecībām.

Latvieti ir ārkārtīgi viegli
Atpazīt uz pārpildītas ielas -
Drebošas no sašutuma lūpas
Pierē divas dziļas rūpju rievas.

lasu Oskaru Vaildu - pusotra gadsimta laikā nekas nav mainījies


"- Cik pulkstenis? - miegaini ierunājās Dorians Grejs.
- Ceturksnis uz diviem, monsieur.
Cik vēls! Piecēlies gultā sēdus un iedzēris pāris malkus tējas, viņš sāka pārcilāt vēstules. Viena bija no lorda Henrija - jau no rīta ar ekspresi atsūtīta. Dorians mirkli šaubījās, tad nolika to pie malas. Pārējās izklaidīgi atplēsa. Tur bija veselas kolekcijas vizītkaršu, ielūgumu uz pusdienām, biļetes uz dažādām vernisāžām, labdarības koncertu programmas un tamlīdzīgu sīkumi - viss, ko parasti ik rītus katrs augstāko aprindu jauneklis saņem sezonas laikā. Tur bija arī paliels rēķins par tikko iegādāto gravēta sudraba tualetes piederumu komplektu Luija XV stilā. Bija arī ļoti pazemīgas rindiņas no Džerminstrīta augļotājiem, kuri katrā laikā piesolīja aizdevumus par katru summu un uz vislabākajiem nosacījumiem."

Aizmigu un redzēju sapnī, ka pie manis uz darbu atnākusi kāda meitene. Sapnī man šķita, ka tā ir viena, bet pamostoties es sapratu, ka tā bija cita - apmēram tā, ka sapnī es redzēju vienu ķermeni un domāju citu vārdu, bet pēc pamošanās sapratu, ka meiteni ar šādu izskatu sauc savādāk, nu, nav būtiski, kā. Interesantākais bija tas, ka viņa bija atnākusi ar ziediem, ar dzeltenu tulpi vai kaut ko tamlīdzīgu, un sekretāre sāka meklēt vāzi, kur to ielikt, bet es tikmēr aizgāju kaut kur dziļāk ofisā, lai saprastu, kāpēc viņa ir atnākusi - man šķita, ka varbūt es kļūdos un viņa ir atnākusi nevis pie manis, bet pie mana kolēģa, es centos sameklēt ofisā šo kolēģi un skraidīju pa telpu labirintiem, līdz sapratu, ka meitene tikmēr jau ir pārstājusi gaidīt un arī pati sākusi meklēt - vai nu mani, vai to kolēģi. Citiem vārdiem sakot, viņa ir apmaldījusies un pazudusi nepazīstamās telpās. Es jau sāku uztraukties - ne tik daudz par viņu, cik par savu netaktisko uzvedību, bet tajā brīdī mājās pārnāca sieva un man bija jāpamostas, lai atvērtu durvis, es uzlecu kājās un devos pie durvīm, pa ceļam vēl vairākas sekundes pārdzīvodams par to ofisā atstāto meiteni, kas manis dēļ nekad netiks ārā no viņai svešajām telpām un no šī pārtrauktā sapņa.