Ko es darīju pirms divdesmit gadiem? Gāju cauri Doma laukumam un smējos. Es biju atgriezies no kara Afganistānā, iestājies filozofos, nolēmis veltīt savu dzīvi sanskrita tekstu analīzei, mana kursa biedrene gaidīja no manis bērnu, mēs dzīvojām neapkurinātā vasarnīcā Vecāķos, pēc divām nedēļām bija paredzētas kāzas, bet jūs te ar savām barikādēm!

šis ir labs: "Pasniegs Sandras Kalnietes balvu “Senču aicinājums”"

LETA. Laika gaitā kukaiņiem ir izveidojušās dažādas stratēģijas, kā labāk pārlaist ziemu. Vairums no vietējām sugām ir pietiekami labi piemērojušās tam, ka ziemā var būt sagaidāms pamatīgs aukstums, un jau savlaicīgi - vasaras beigās un rudenī - tam pienācīgi sagatavojas.

Sen neesmu sēdējis pie atklāta uguns. Šašličnaja Pie Gabriela Majoru galā bija laba izvēle - publiku veido apvēlušies bandīti ar ģimenēm un bērniem, tantes kažokos un mohēras cepurēs, kas atbraukušas paskatīties uz Jūrmalu, kur 1975. gadā bijušas iecienītas vieglas uzvedības meitenes, nopietni pusmūža vīrieši ādas jakās mākslīgā karakula apkakli, tie pasūta maizi ar sviestu, šņabīti mazā karafītē, soļanku un čalahadžu ar suluguni sieru un zaļumiem, iekšā smaržo pēc vecas brūnas vaskadrānas, ar kuru pārklāti nedaudzie galdiņi, bet nelielās telpas galā ir iekurināts kamīns, ēdienkarte ir vispār ārprātīga, par šašliku pie viņiem sauc divus grilētus gaļas gabalus pusšķīvja lielumā (jāņem tā saucamā 1/2 porcija, ja vēlies pēc tam spēt pakustēties), bet kad es palūdzu no marinētajiem dārzeņiem uzlikt man tikai burkānus (ļoti garšo, kaut kas līdzīgs korejiešu burkāniem, tikai savādāki), man atnesa tādu kārtīgu kaudzi bērnu rotaļu spainīša lielumā

LETA. Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V) izsaka visdziļāko līdzjūtību Indijas ārlietu ministram un visai Indijas tautai

"Nes mani vēl, nes mani mūžam
Kādas vien jūras un lauki ir - tajos nes
Nesāpēs, nesāpēs mūžam
No miljons rokām šīs vienas paņēmu es
Paņēmu es, paņēmu es, paņēmu es, paņēmu es..."

par to vīrieti, kurš vakar Olainē kails nodūris pirmo pretīmnācēju: "Slepkava esot dzīvojis kopā ar māsu, māti - grūtnieci un viņas dzīvesbiedru. Kaimiņi viņu raksturo kā «laipnu un izpalīdzīgu puisi, kas vienmēr sveicinājis un vecākām sievietēm palīdzējis nest smagākus saiņus». Bieži puisis vienatnē esot stāvējis kāpņu telpā un smēķējis. Puisis bijis sportists, no rītiem ārā trenējies un ierīvējies ar sniegu. Kāda cita Olaines iedzīvotāja stāsta, ka viņš bijis izglītots, lasījis Bībeli. Viņa uzskata, ka «šaurība, kādā ģimene dzīvoja vienā dzīvoklī, viņu satracinājusi»."

p.s. es izvirzu trīs citas hipotēzes par to, kas satracinājis puisi - kāds smagāks sainis, ierīvēšanās ar sniegu vai Bībele.