Tukšajās Rīgas ielās skraida puspliki vīrieši. Uz Ģertrūdes ielas vārtrūmē divi puiši skūpstās. Pie Jameson iznākuši trīs ārā noskaidrot attiecības. Dzirdu aprautas frāzes: "- Ты что меня за говно считаешь? - Да я тебе говорю, мне парни не нравятся, мне нравятся девушки. - Меня ещё никто нахуй не посылал!" Tas laikam tas Jaunais Vilnis.

LETA. Viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem, krievu miljardieris Romāns Abramovičs pagaidām nav ieradies Latvijā, bet pie Jūrmalas noenkurotā jahta pieder viņa draugam. Uz milzīgās jahtas, kurai ir kruīza kuģa peldlīdzekļa statuss, atrodas seši viņa biznesa partneri. Peldlīdzeklis pieder kādam miljardiera draugam. Kā vēsta ārzemju mediji, Abramovičam ir vesela jahtu kolekcija, kas varētu būt vairākus simtus miljonus eiro vērta. Pirms gada vienu no jahtām Abramovičs zaudēja pokera spēlē.

Kā saka krievu paruna: esi vienkāršāks un cilvēki uz tevi pavilksies

Baidos jūs šokēt, bet Laveja sarakstītās "Sātana bībeles" tulkotājs un popularizētājs Nils Sakss ir samelojis. Pirms pāris nedēļām, kad viņš nožēloja sātaniskās jaunības grēkus un atgriezās Pujata baznīcas klēpī, viņš savā apvienības "Par labu Latviju" redaktora slejā rakstīja: "Tādēļ ar tagadējo dzīves pieredzi es piedāvāju ikvienam izlasīt vienīgo pilnīgo grāmatu. Grāmatu, kuras autors nav vis kāds jokdaris, niekkalbis un naudaskārs liberālis. Bet grāmatu, kuras Autors ir reizē arī šī Visuma autors. Tādēļ tajā – un tikai tajā – paslēpta atslēga uz patiesība. Es ikvienam bez maksas piedāvāju saņemt Bībeli. Un to izlasīt. Ja ir tāda nepieciešamība, sazinieties. Nils Sakss." Šāda rīcība ir raksturīga dažādām reliģiskām praksēm, kurās tiek uzskatīts, ka ar labu darbu var atcelt iepriekš izdarītā ļaunā darba sekas - norāpojot uz vēdera pārdesmit kilometrus līdz Kailaša kalnam, ziedojot miljonu baznīcas jumta apzeltīšanai vai noskaitot 500 reizes kādu jauku lūgšanu, ticīgie nereti ir izpirkuši dažādus baisus pārkāpumus. Tā arī Nils, lai parādītu, ka ir mainījies un ar Bībeles izplatīšanu kompensētu pasaulei nodarīto morālo kaitējumu, bija apņēmies veikt savu mazo varoņdarbu. Lai palīdzētu viņam šajā atgriešanās ceļā, es tūdaļ pat sazinājos un pateicu savu adresi, kurp sūtīt patieso Bībeli. Katru dienu pārbaudīju pastkastīti. Cerēju un ticēju. Joprojām to neesmu saņēmis. Diemžēl, aizvien vairāk sāk šķist, ka šis solījums ir bijis tikai blefs. Interesanti, no kā viņš to būs mācījies?

Divas ainiņas: vakarnakt izeju no bāra TAKA ārā Miera ielā uzsmēķēt, viss kluss, tīkami salijis, pametu skatu uz augšu - pretējās mājas piektajā stāvā logu rinda izgaismota, četri vaļēji logi bez aizkariem, es no apakšas redzu tikai gaišus četrstūrus no griestiem acīmredzami lielā istabā, bet gala logā - kaķa siluetu, melnu saspringtu stāvu saspicētām ausīm, viņš sēž logā un vēro mani.

Otra: suši restorāns, tāds padārgs bet ar akciju atlaidēm, interjerā svarīga loma ierādīta platekrāna plazmas televizoriem, kuri katrs pie savas sienas rāda citu kanālu - modes, hokeja, multeņu. Būtisks elements gaisa kondicionēšanas sistēma un dubultās stikla durvis, kas nodrošina perfektu klimata kontroli. Apmeklētāji ir, be ne pārāk daudz, viena no meitenēm oficiantēm brīvā brīdī apstājusies pie iekškolonnas tādā klasiskā viesmīļu pozā, nedaudz paceltu galvu, skatos - stāv un piepeši pasmaida. Domāju, kaut ko pamanījusi, ejam garām uz ielas. Bet nē, tur neviena nav. Turpinu vērot - viņa pamet skatienu gaisā, nu, tajā galvas kustībā, kas jau itin skaidri apzīmē "ā, es atcerējos!" žestu, un atkal pasmaida. Tad pamana, ka es viņu vēroju, un samulst.