Nepabeigtā dienasgrāmata


(bez virsraksta) @ 01:40

atradu tādu sludinājumu: "2 izoletas istabas, laba stavokli, 68kvm, daleji mebelets dzivoklis, dzivot pilnigi pietiek."
 

(bez virsraksta) @ 09:41

Apollo: "Gatavojiet jogurtu paši — sajauciet kefīru ar ievārījumu"
 

(bez virsraksta) @ 11:01

es nedomāju, ka šodien ir trešdiena
 

(bez virsraksta) @ 11:34

Apollo: "Limbažnieki satraukušies"
 

Nosp?ru bildi no @ 13:05

 

(bez virsraksta) @ 13:18

antropolo?ija @ 15:32

(bez virsraksta) @ 23:26

cilvēks jau ir kā neizlietots veco laiku fotopapīrs, kas izvilkts no gaismas necaurlaidīgās aploksnes un sakrauts čupiņā uz palodzes, kur lēnām paliek aizvien tumšāks, taču pirms tam nevienmērīgi izgaismojas, augšējā fotopapīra loksne ātrāk, apakšējās - lēnāk, tad kāds pieskaras vai viņu pagrūž, to cilvēku vai to čupiņu, un fotopapīra loksnes atkal sakārtojas citādi, un gaisma piekļūst jaunām, iepriekš neskartām vietām - ar laiku izveidojas dīvainas konfigurācijas, ēnas un lauztas līnijas, kas norobežo atšķirīgas nokrāsas laukumus, kas glabā stāstus par šī procesa ne pārāk aizraujošo gaitu, taču agri vai vēlu gaisma piekļūst visam un tad mēs aizejam prom... vai arī izmetam nekam nederīgo papīru
 

Nepabeigtā dienasgrāmata