pasaules ziņu aģentūras: "Latvijā bērnus izbaro suņiem!"

Gribat dzirdēt stāstu par pasaules neveiksmīgāko izcilo mūzikas albumu? Ir tāds dziedātājs Nīls Daimonds, kurš kļuva pazīstams 1967. gadā, slavas virsotnes sasniedza septiņdesmito gadu sākumā, dziedot salkanas dziesmiņas par mīlestību un lauku mājām, strinkšķinot ģitāru, nu, tipa tieši tā, kā tas patīk amerikāņu šlāgerradio klausītājiem. Astoņdesmitajos viņa slava pabālēja, toties neskaitāmi mūziķi kļuva populāri, dziedot viņa sarakstīto dziesmu daudz aizraujošākas kaverversijas. Mūsu gadsimtā par viņu jau bija pavisam aizmirsuši, vien producents Riks Rubins, kurš bija atklājis Džonija Keša pirmsnāves akustisko potenciālu un līdzīgu triku izstrādājis ar dziedātāju vārdā Donovan, uzaicināja Daimondu savā studijā un ierakstīja lielisku, satriecošu, aizkustinošu un dzīvu albumu, kas iznāca 2005. gada 8. novembrī. Kritiķi jau paspēja publicēt pirmās sajūsminātās recenzijas (par Nīlu Daimondu neviens nebija rakstījis presē kādus gadus desmit), kad izrādījās, ka ierakstu kompānija Columbia Records sadarbībā ar bēdīgi slaveno Sony pretpirātisma kampaņu, bija ievietojuši kompaktdiskā slepenu rootkit programmiņu, kurai vajadzēja aizsargāt disku pret nokopēšanas iespēju, taču tā praktiski sabojāja neuzmanīgu datorlietotāju sistēmas failus. Rezultātā albums tika atsaukts no veikaliem un ir pārizdots lietotājam draudzīgā versijā vien pēc diviem gadiem, kad tam vairs neviens nepievērsa uzmanību. Pievērst uzmanību: šeit

Delfi: "Piektdienas vakarā Latvijas cilvēki cels savus gaismas tiltus, ar katru lukturīti, ar katru dzīvo gaismiņu Latvijas debesīs raidot mīlestību saviem tuvajiem, savai valstij."

policija: "Lūdz atsaukties cietušās personas, zvanot darba dienās no pulksten 9:00 - 16:00 pa tālruni 63604767. Aizdomās turamā pazīmes: ap 190 cm garš, kalsnas miesas būves, tumšiem īsiem matiem, pārvietojās ar tumšu automašīnu "Audi 80"."

Wherever you are, you can listen again to David Gilmour's Mermaid Theatre concert (from March 2006) from 22:00 (CET) tonight, courtesy of Belgian radio station, Classic 21.

Kultūras dienā aizraujoša intervija:

- Kā jūs sākāt rakstīt?
- Sāku ar dzeju. Kaut kādā jauno autoru seminārā. Aizsūtīju dzejoļus, ko nodirsa un tā bija tāda trauma, ka kopš tās dienas neko ar dzeju nedaru.

ibid.:

- Piemēram, man Latvijā būtu baigās problēmas piezvanīt Bankovskim - pateikt, klausies, vecīt, aizejam varbūt bišķīt iedzert.
- Gribās Bankovskim piezvanīt?
- Nu, nē. (iesmejas) Nu, piemēram. Nē, īstenībā man liekas Bankovskis baigi krutais, es nezinu, kāpēc viņš negrib ar mani tusēt. (Smejas)
- Jūs esiet mēģinājusi?
- Nu, nē, biju tajā meistardarbnīcā, ko viņš vadīja.
- Jūs jau nerunājiet ar cilvēkiem. Bet uz interviju tomēr parakstījāties?
- Mani interesēja. Baigi gribās jau tomēr. Parunāt.

(saglabāta laikraksta ortogrāfija, atklāti sakot, visvairāk mani sajūsmina dienas atlaistie korektori, visi šie "gribās" un "esiet?", un, es gan nezinu izeju, taču vārds "baigi", kas sarunā izklausās normāli, rakstītā tekstā kultūras pielikumā izskatās derdzīgi)