"Būtu lieliski, ja internetā kā alternatīva anonīmajiem komentāriem parādītos bibliotekāru blogi."

(c) Helēna Demakova

Mums blakus remontē dzīvokli. Jau kādu mēnesi, kopš esam te ievākušies - klauvē, sit, švīkā kaut ko pret sienām un urbj. Kādu svētdienas rītu septiņos no rīta tieši pie galvas guļamistabā ieurba un turpināja urbt visu dienu. Vēl viņi bieži strīdas, lamā viens otru un klaudzina durvis. Pirms kāda laika pamanīju šī dzīvokļa pastkastītē iemestu komunālo maksājumu rēķinu ar 4600 latu lielu parādu. Bet vakarnakt izdzirdu urbjmašīnu pusčetros - tādu klusu un uzmanīgu, taču tomēr. Tikai tagad pieleca - tie taču ir remontstrādnieku spoki! Saimnieku izbesīja nepabeigtais remonts un viņš šos nogalinājis turpat uz vietas, aizslēdzis metāliskās durvis un aizgājis. Bet viņi turpina urbt...

Forši, pirms nedēļas satieku draugus, šie aicina uz dzimšanas dienu sestdien. Es saku, ka baigi muļķīgi - man tieši nopirktas biļetes uz Nožēlojamajiem sestdien. Šie smejas - pirmizrāde, tas taču ir nožēlojami, nāc labāk uz dzimšanas dienu, skatīsimies diapozitīvus no Dominikas. Es domīgs aizeju mājās, nākamajā dienā atdodu biļetes radiniekiem un pošos uz dzimšanas dienu. A šodien izrādās, nebūs nekādas dzimšanas dienas, jo draugi iet uz Nožēlojamajiem. Uz pirmizrādi.

Pirmdien manis šeit vairs nebūs.

Vakar nopirku pulksteni - ceļojumam uz valsti, kur nav mobilo telefonu. Pārnesu mājās, uzliku uz rokas (spiež), noņēmu nost, noliku uz žurnālu galdiņa, sapņaini uz viņu skatījos, kamēr aizmigu. No rīta pamostos, paskatos pulkstenī (pareizu laiku!), šis stāv. Domāju, ahā, tātad šis nav uz baterijām, bet gan uzvelkamais!. Es pagriežu uzvelkamo kloķīti, pagriežu vēlreiz, sekunžu rādītājs sāk tekalēt, bet laiku rāda nepareizu, pavelku kloķīti uz āru, lai uzstādītu pareizāk, kloķītis izlien ārā un paliek manos pirkstos kā tada maza nagliņa. Es šo iespraužu atpakaļ, ielieku kastiņā un sēžos uz riteņa, lai atdotu riebīgo pulksteni, no kurienes nācis. Aizbraucu uz ofisu (pulkstenis.lv), tur vakardienas smukās meitenes vietā ir veselas divas, saku, šitādi jūsu pulksteņi man laupa uzticības izjūtu pret pulksteņiem kā tādiem, atdodiet naudu un šķirsimies kā draugi. Viņas paknibinās ap pulksteni, uzzvana kaut kāda džekam (droši vien, jumts!) un saka - jā, būs jāpārbauda, tad gan. Es saku, ko tur pārbaudīt, pulkstenis nestrādā kā pulkstenis, bet pilda vienīgi rotaslietas funkciju, atdodiet naudu, kā to pieprasa Patērētāju tiesību aizsardzības konvencija un ANO deklarācija! Protams, protams, smaida meitene. Mēs tikai paskatīsimies, vai kloķīša izvilkšanai nav piemērots pārāk liels spēks. Jūs man glaimojat, es saku. Kāds pārāk liels spēks jāpiemēro, lai no vīriešu pulksteņa ar naga palīdzību izknibinātu uzvelkamo kloķīti? Kas, man vēlreiz būs jābrauc pie jums? Nē, pasakiet savu telefona numuru un mēs piezvanīsim, bet naudiņu pārskaitīsim, kur vien norādīsiet. Tagad sēžu un gaidu zvanu. Uz naudiņu jau vairs neceru.

Ko lai vēl pastāstu? Zvana mamma, saka - gribu aizvest tev karstā gaisa ierīci ēdiena pagatavošanai. Es saku, nevajag mammu tā pūlēties. Viņa - nē, ir baigi labā. Es nospriežu, nu Dievs ar viņu, būs, kur uzcept vistu, ja gadījumā kas. Šodien atveda - lietotu (saka - vienreiz esot pamēģinājusi!), lielu, nesmuku un no tās sērijas, ko tv šopā reklamē, lai pagatavotu kaut ko bezgaršīgu bez eļļas un taukiem. Kur lai es to tagad lieku? Trauku skapī nelien, bet, ja arī līstu, tur taču trauki! Kā tajā Mamonova dziesmā par ledusskapi - mesta zaņimajet mnogo, a vibrosiķ vrodje bi žaļ.

DELFI: "jaunā reiva radītāji "Klaxons" savu otro albumu izdos šī gada septembrī un tas būs pavisam atšķirīgs"

DELFI: "Par Eiropas Geju gada automobili (European Gay Car of the Year 2008) atzīts FIAT 500"

Pie lomas Nožēlojamajos ticis Uldis Rudaks?

atkal nakts! kaut kā pārāk bieži pēdējā laikā