Gundega Repše: "Man bija laimīga bērnība. Es lasīju, lasīju un lasīju. Es neko nezināju par Oskara Vailda, Verlēna, Rembo, Lorkas un neskaitāmu citu brīnišķu rakstnieku seksuālo orientāciju. Man nebija ne jausmas, ka Ziemeļnieks ir narkojies. Es pat nezināju, ka Remarks ir ebrejs. Un, ticiet man, es nezaudēju neko no uztveres pilnestības. To pārbaudīju, kad krita dzelzs priekškars un varēja brīvi iepazīties ar vai visu rakstnieku dzīvēm veltīto literatūru. Nekas nemainījās."

p.s. viņa taču ir slima

p.s.2 un kur viņa bērnībā izrāva Rembo? lasīja franciski?

interesanti, kas tā par Latvijas kultūrā aktuālu un asas diskusijas izraisošu tēmu, kuras ietvaros Gindega Repše tik kaismīgi polemizē:

"Latvija mīl savus varoņus tik ļoti, ka nu jau kā laikmetam piedienīga firmas zīme tiek pasniegta i Blaumaņa, i Austras Skujiņas seksuālā gaume. Lūriķu un ķeskainu zinātāju, ka biezs. Ir tik omulīgi, ka visi kopā vārtāmies zampā, visi taču esam cilvēki, ne? Izņēmumu nav. Laiks ir tāds, ka, patiesības vārdā CV nāksies ierakstīt ne vien orientāciju, pirkstu nospiedumus, auglības un potences procentus, slimību vēsturi, iecienītākās mīlas pozas, bet arī kakāšanas paradumus un konsekvences. Gastropsihologiem būs nākotnes darbs — vētīt, vai lielie talanti to veic bumbiņās vai desiņās. Jo tas ir izšķiroši, lai pietuvotos talanta brīnumam, vai ne?"

p.s. šķiet, ja veiktu kontentanalīzi par to, cik bieži publicistiskos tekstos tiek pieminēti vēmekļi, gļotas un kakas, tad G.R. noteikti būtu pirmajā vietā

vēl divi citāti:

"Cilvēka vārdā joprojām ir interesanta rakstnieku dzīve. Jo noslēpums paliek. Arī katram cilvēkam par sevi. Ne tu pats zini, kas esi, ne tevis aprakstītāji. Tādēļ gandarījumu par pietuvošanos brīnuma priekškaram sniedz ikviens mīlestībā, ne sekrētiskā ziņkārībā un kompleksos tapis darbs. Arvien uzkrītošāk to spēj nevis literatūrvēsturnieki, bet paši rakstnieki. Palūkojiet kaut vai spožos, absolūti atšķirīgos identifikāciju romānus par Frīdu Kalo (K.Breivermena) vai Morisu Ravelu (Ž.Ešnozs), kuri pārliecinoši parāda, ka, tikai iemiesojoties aprakstāmā asinsritē (Kalo) vai atrodot autoru caur viņa paša mākslas stilistiku (Ravels), iespējams tuvināties noslēpumam."


Kādā veidā Breivermanai izdevies iemiesoties Kalo asinsritē, tas lai paliek noslēpums, taču nav skaidrs, ar ko iemiesošanās asinsritē ir labāka par bumbiņu pētīšanu?



"Ja kādu uztrauc, ka pēc nāves kādi puikiņas un meitiņas ostīsies jūsu veļas skapī, padodieties, dariet kā dažas mūsu aktrises — ejiet kailas dzīves laikā, lieciet visai sabiedrībai elsot kopā ar jums virtuvē, gultā, uzskaitiet mīļākos rakstveidā. Darīsim visu atklāti kopā, labi? Jo prestiža laiks ir miris. Popularitātes dēļ varētu pat apēst savu māti, ne? Kāds tam sakars ar literatūru un gara gaismu, atļausiet paturēt pie sevis."

No kurienes viņai šitais "apēst savu māti"? tas ir kaut kāds kroskulturāls citāts vai metafora?

bet par Ž.Ešnoza grāmatu "Ravels" lai labāk pastāsta anonymous

atgriežoties pie Gundegas Repšes, mans jautājums ir sekojošs: Ja jau autora seksuālās orientācijas zināšana neko nemaina lasītāja "uztveres pilnestībā" (kā viņa to spīdoši pierāda "uz sava piemēra"), tad kāpēc viņa šo orientāciju tik ļoti nevēlas zināt un negrib ļaut literatūrvēsturniekiem to pētīt? Un vispār - kāpēc cilvēka seksuālā dzīve viņai šķiet kaut kas netīrs un smirdīgs?

vēl es nesaprotu, kāpēc mūsdienu virtuālajā diskursā vēlme diskutēt par lietas būtību tiek uztverta kā "piekasīšanās", "aplikšana" vai "uzēšanās". tas ir kaut kāds jaunais politkorektums?

vai jums labāk patiktu, ja es cibā uzdotu tikai jautājumus no sērijas "Vai tu gribi ar mani? Jā. Nē." vai arī stāstītu par to, kā es urbinu degunu, skatoties uz pretējās mājas sienu?

iedzēru kafiju

ieniezējās kāja

uz Baltic Beach Party es nebraukšu

salst kājas

beidziet man piekasīties!

LETA: "Latvijas jaunieši gūst atzinību zinātnes izstādē"

paklausieties Throbbing Gristle - Lyre Liar

es tikai priecātos, ja pēc manas nāves literatūrvēsturnieki pētītu manu seksuālo dzīvi

LETA: Eiropas tautu festivālā Latviju pārstāvēs rēzeknieši

LETA: Valērijs Raizins pārsūdzējis tiesas spriedumu, ar kuru maija beigās noraidīta viņa prasība pret tabakas izstrādājumu ražotāju SIA "Scandinavian Tobacco" par 100 000 latu kompensācijas piedziņu saistībā ar to, ka viņš it kā savulaik izsmēķējis nevis cigareti, bet gan tās filtru.

masu mīdiju studiju programma