vēl divi citāti:

"Cilvēka vārdā joprojām ir interesanta rakstnieku dzīve. Jo noslēpums paliek. Arī katram cilvēkam par sevi. Ne tu pats zini, kas esi, ne tevis aprakstītāji. Tādēļ gandarījumu par pietuvošanos brīnuma priekškaram sniedz ikviens mīlestībā, ne sekrētiskā ziņkārībā un kompleksos tapis darbs. Arvien uzkrītošāk to spēj nevis literatūrvēsturnieki, bet paši rakstnieki. Palūkojiet kaut vai spožos, absolūti atšķirīgos identifikāciju romānus par Frīdu Kalo (K.Breivermena) vai Morisu Ravelu (Ž.Ešnozs), kuri pārliecinoši parāda, ka, tikai iemiesojoties aprakstāmā asinsritē (Kalo) vai atrodot autoru caur viņa paša mākslas stilistiku (Ravels), iespējams tuvināties noslēpumam."


Kādā veidā Breivermanai izdevies iemiesoties Kalo asinsritē, tas lai paliek noslēpums, taču nav skaidrs, ar ko iemiesošanās asinsritē ir labāka par bumbiņu pētīšanu?



"Ja kādu uztrauc, ka pēc nāves kādi puikiņas un meitiņas ostīsies jūsu veļas skapī, padodieties, dariet kā dažas mūsu aktrises — ejiet kailas dzīves laikā, lieciet visai sabiedrībai elsot kopā ar jums virtuvē, gultā, uzskaitiet mīļākos rakstveidā. Darīsim visu atklāti kopā, labi? Jo prestiža laiks ir miris. Popularitātes dēļ varētu pat apēst savu māti, ne? Kāds tam sakars ar literatūru un gara gaismu, atļausiet paturēt pie sevis."

No kurienes viņai šitais "apēst savu māti"? tas ir kaut kāds kroskulturāls citāts vai metafora?