ienīstu radošu darbu

Patiesībā bērnam sākotnēji nav svarīgi, cik maksā dāvana. Paši vecāki ir tie, kas parasti «pieradina» bērnu pie jēdziena - dārgs - tātad vērtīgs, lēts - tātad nevērtīgs. Var minēt sekojošu piemēru: «zēns ar tēvu ir veikalā un zēnam tiek dota iespēja izvēlēties sev spēļu mašīnu. Zēns izvēlas mazu, bet, viņaprāt, jauku mašīnīti, bet tēva reakcija ir, ka šī mašīna ir nevērtīga (lēta, maza), un tēvs zēna vietā izvēlas lielāku un, viņaprāt, skaistāku mašīnu. Zēns no veikala iziet ar jauno mašīnu rokās, bet sirsniņā vīlies, jo tā nav viņa kārotā mantiņa, to viņa vietā ir izvēlējies «lielais bērns» - tēvs.»


(c) Dace Simsone, SIA «Neirožu klīnikas» psihiatre

Tāpat bieži bērnu veikalos ir novērojama bērnu niķošanās, ja viņš nav ticis pie vēlamās lietas, tā izpaužas dažādi, no raudāšanas līdz pat zemē krišanai. Ir interesanti pavērot vecāku reakciju, kā viņi rīkojas šādās situācijās. Faktiski šī bērna reakcija ir histērijas lēkme, uz ko vislabāk ir nekādi nereaģēt. Vecāks tajā laikā gan paliek bērna tuvumā, bet nodarbojas ar kaut ko citu, piem. apskata preces veikalā. Pareizi ir nekaunināt bērnu veikalā par šādu rīcību, jo tajā brīdī viņš tāpat nav spējīgs to saprast.


(c) Dace Simsone, SIA «Neirožu klīnikas» psihiatre